Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
21.11.2024.
37. raksts
Ierosmes attiecībā uz “tirdzniecību ar sievietēm”
Starpkaru periodā Latvijas Senāts ne tikai ņēma vērā vēsturiskos redakcionālos grozījumus cariskās Krievijas Sodu likumā, bet arī vēlākos starptautiskos nolīgumus, kas tika noslēgti pēc Tautu Savienības ierosmes attiecībā uz “tirdzniecību ar sievietēm”.
2176. tēze
Tiesu Palāta savā spriedumā nodibinājusi, ka tiesājamā B. savedusi netiklībai 21 gada vecuma nesasniegušo D., bet attaisnojusi B. apsūdzībā pēc Sodu likuma 524. panta aiz tā apsvēruma, ka Sodu likuma 524. pants, pēc Tiesu Palātas domām, piemērojams tikai tad, ja savestai sievietei, kura nav sasniegusi 21 gadu vecumu, līdz tam vēl nav bijuši miesīgi sakari ar vīriešiem. Šādi motīvi ir nepareizi . . .
Sodu lik[uma] 524. pantā paredzētā nozieguma sastāvā neietilpst savestās sievietes jaunavības pazīme, kura gan figurēja 524. panta sastāvā 1903. gada redakcijā. Citētā panta 1909. gada redakcija šo pazīmi atmetusi.
Sodu lik[uma] 524. pants runā par savedēju nevis no Sodu likuma 51. panta viedokļa, kā par likumā aizliegtas kopošanās pabalstītāju vai uzkūdītāju uz to, bet gan uzskata savedēja rīcību par patstāvīgu īpatnēju noziedzīgu nodarījumu, kuram noteikts arī patstāvīgs sastāvs.
Prasot Sodu lik[uma] 524. panta piemērošanai viņā neparedzētas – jaunavības – pazīmes konstatēšanu, Tiesu Palāta nepareizi iztulkojusi minēto pantu.
(1931. g[ada] 30. marta spr[iedums] Bergmanis l[ietā] Nr. 127)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1930. g. 15.martam līdz 1931. gada 15. septembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1931, 60. lpp.