Turpinot tēmu, kā jāfiksē liecības tiesas sēdes protokolā

Ja nav iespējams veikt tiesas sēdes audioierakstu vai izgatavot stenogrammu, tad ir nepieciešams citādi pārliecināties, ka protokols sastādīts pareizi.

1466. tēze:

Kriminālproc[esa] lik[uma] 173. p[ants] noteic, ka tiklab lietas dalībnieku, kā liecinieku liecības un paskaidrojumi, ierakstot tos tiesas sēdes protokolā, jānolasa priekšā tām personām, no kurām tie nākuši, pārlabojami pēc norādījumiem un parakstāmi no šām personām. Sūdzētāja konkrētā lietā norāda, ka viņa nemaz neesot devusi tādus paskaidrojumus, kādi ierakstīti miertiesneša sēdes protokolā, un ka šie ierakstītie paskaidrojumi viņai neesot zināmi, neesot viņai ne nolasīti priekšā, nedz no viņas parakstīti. Šādi sūdzētājas paskaidrojumi atrod pastiprinājuu miertiesneša sēdes protokolā, no kura nav redzams, ka sūdzētājai būtu nolasīts protokolā ievestais ieraksts, kurš nav arī parakstīt no sūdzētājas. Bet uz šādā kārtā, pretēji Kriminālproc[esa] lik[uma] 173. p[anta] noteiktai kārtībai, ierakstītiem sūdzētājas itkā dotiem paskaidrojumiem ir dibināts Apgabaltiesas attaisnojošais spriedums, kurš tādēļ nav atstājams spēkā.

(1927. g[ada] 20. dec[embra] spr[iedums] Tontegoda u.c. l[ietā] Nr. 1194)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1919. g. 31. līdz 1928. gada 31. decembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1927.

Biroja Blogs