Biroja Blogs
23.11.2024.
22. citāts
Prof. Pauls Mincs par karaļa tiesu Vācijā (līdz 15. gadsimtam)
Nostiprinoties karaļa varai, līdzās parastajai tautas tiesai kā ārkārtējā tiesa parādās karaļa tiesa (placitum palatis*). Apzinoties savu atbildību par vispārējā miera saglabāšanu (ķēniņa miers) un varbūt vēl lielākā mērā vadoties no centieniem visu varu apvienot savās rokās, tiesu notur pats karalis. Viņa tiesa, kas konkurē ar tautas tiesām, pfalcgrāfu** (comes palatinus) vadībā pakāpeniski iegūst konkrētāku struktūru. Tās pati būtiskākā iezīme vispirms ir tautas tiesas stingrā formālisma trūkums. Tā ir taisnīguma tiesa.***
/Mincs P. Ekstraordinārā krimināljustīcija. Vācija (līdz 15. gadsimtam). Grāmatā: Rusanovs E. Versija par profesoru Paulu Mincu un viņa ekstraordināro krimināljustīciju. Rīga: Rusanovs & Partneri, 134.-137. lpp./
* Placitum palatis (latīņu val.) – grāfu tiesa, kuru bieži vadīja karalis. Tajā tika pieņemti karalim svarīgi spriedumi. Plecitum – rīkojums, norādījums.
** Pfalcgrāfs (latīņu val. Comes palatinus) – Franku valstī pfalcgrāfs bija tiesu amatpersona, kas palīdzēja karalim pārvaldīt tiesu. Karolingu dinastijas valdīšanas laikā pfalcgrāfi daudzkārt aizvietoja karali tiesā. Līdz ar karaļa tiesu kā patstāvīga instance parādījās pfalcgrāfa tiesa. Laika gaitā pfalcgrāfiem uzticēja citus administratīvos un finanšu pienākumus; viņiem tika atdots pārvaldīt veselas grāfistes, piemēram, Lotringu, Bavāriju. Drīz vien pfalcgrāfa darbība kļuva patstāvīga un ieguva teritoriālu raksturu: pfalcgrāfi kļuva par valdniekiem (ķeizariem, kūrfirstiem u.c.).
*** Oriģ. – Billigkeitsgerichtshof. Novec. vācu val. – billig (angemessen – piemērots, atbilstošs; gerecht – taisns, taisnīgs).