Kriminālprocesa likuma 86. panta «Aizstāvja tiesības un pienākumi» pirmās daļas 2. punkts paredz aizstāvja tiesības «[..] piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara».
Praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad aizstāvim, iestājoties kriminālprocesā un gatavojoties turpmākajām izmeklēšanas darbībām, ir nepieciešams saņemt visu iepriekš veikto izmeklēšanas darbību dokumentu kopijas, kurās aizstāvamais iepriekš bijis iesaistīts, piemēram: personas kratīšanas protokola, aizturēšanas protokola, aizturētā nopratināšanas protokola, lēmuma par atzīšanu par aizdomās turēto u.c. procesuālo dokumentu kopijas.
Bez iepazīšanas ar sākotnējo procesuālo dokumentu saturu, kas saistīti ar tiesību ierobežojumiem, kā arī bez informācijas par iepriekš sniegto liecību saturu nav iedomājama efektīva aizstāvības realizēšana, ko garantē Kriminālprocesa likuma 20. pants.
Turklāt aizbildināšanās, ka krimināllietā esošie materiāli esot «izmeklēšanas noslēpums», nedz loģiski, nedz pēc būtības neatbilst viselementārākajām tiesībām uz aizstāvību, ko paredz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants un Kriminālprocesa likuma 1., 12. un 20. pants. Reizēm procesa virzītāji gan uzrāda iepriekš sniegto liecību protokolus un neiebilst pret šo liecību satura pārrakstīšanu. Domājams, ka tas 21. gadsimtā, ievērojot dažādu tehnoloģisko līdzekļu pieejamību, gluži nesaskan ar efektīvu kriminālprocesa norisi un būtiski ietekmē vēlāk sekojošu izmeklēšanas darbību ilgumu. Turklāt nav iedomājams, kā personas iepriekš sniegts brīvi pausts vārdu plūdums vēlāk varētu kļūt par «izmeklēšanas noslēpumu» pašai personai un tās aizstāvim.

Viennozīmīgi būtisks solis tiesiskuma nodrošināšanai pirmstiesas kriminālprocesā Latvijā būtu grozījumi Kriminālprocesa likuma 86. panta pirmās daļas 2. punktā, to izsakot šādā redakcijā:

«2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara. Iestājoties kriminālprocesā, aizstāvim ir tiesības saņemt visu procesuālo dokumentu kopijas no izmeklēšanas darbībām, kurās piedalījies viņa aizstāvamais.»