Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
23.11.2024.
2. raksts
Bez liecinieku pārpratināšanas augstākas instances tiesā nav iespējams citāds liecību novērtējums nekā tas izdarīts pārsūdzētajā tiesas spriedumā
Liecību pārvērtēšana nav iespējama un pieļaujama «bez tieša iespaida uzņemšanas jautājumā par liecinieku liecību ticamību». Pretējā gadījumā tiek pārkāpts pierādījumu pārbaudes tiešuma un mutiskuma princips.
2303. tēze
No pirmās instances sprieduma redzams, ka miertiesnesis, izšķirot jautājumu par apsūdzētās P. vainigumu pēc Sodu, lik. par akc. not. park. 36. p. un noteicot nopratinātā liecinieka V. liecības nozīmi priekš lietas, nācis pie atzinuma, ka šā liecinieka liecībai nav piešķirama ticamība, jo šis liecinieks atstājot pilnīga alkoholiķa iespaidu un paliekot nojauta, ka viņš nepatiesi aprunā apsūdzēto. Miertiesnesis, atzīstot pret P. celto apsūdzību par nepierādītu, P. attaisnojis.
Lietu caurlūkojot otrā instancē, Apgabaltiesa, nepārpratinot liecinieku V., atradusi, ka miertiesnesis bez dibināta iemesla esot apšaubījis šā liecinieka liecību, un tadēl, piešķirot V. liecībai ticamību un uzskatot to par noteiktu pierādījumu, ka apsūdzētā bez patenta tirgojusēs ar reibinošiem dzērieniem, atcēlusi pirmās instances attaisnojošo spriedumu un atzinusi apsūdzēto P. par vainīgu Sodu lik. par akc. not. pārk. 36. p. paredzēta nozieguma.
Caurskatot šo lietu sakarā ar apsūdzētās P. iesniegto kasācijas sūdzību, Senāts atrod, ka nevar atzīt par pareizu tādu stāvokli, kad apelācijas instance bez liecinieku parpratinašanas un tā tad bez tieša iespaida uzņemšanas jautājumā par liecinieku liecību ticamību nāk pie cita slēdziena, nekā tiesas pirmā instance, kura lieciniekus nopratinājusi, kā tas dota gadījumā bijis ar liecinieku V. Gan apelācijas, instancei pieder vara piešķirt liecinieku noliecinātiem apstākļiem tādu vai citādu nozīmi un šis novērtējums var būt pat diametrāli pretējs pirmās instances novērtējumam, tomēr tādos gadījumos, kad apgabaltiesai, kā apelācijas instancei, rodas šaubas, vai jautājums par liecinieku liecību ticamību kā tāds no tiesas pirmās instances izšķirts pareizi, apgabaltiesas pienākums ir šīs šaubas izklīdināt ar liecinieku pārpratināšanu. Tādēļ, nākot bez liecinieka V. pārpratināšanas pie cita slēdziena, nekā miertiesnesis, jautājumā par šā liecinieka liecības ticamību, Apgabaltiesa dotā gadījumā ir pārkāpusi Kriminālproc. lik. 141. p., kādēļ pārsūdzētais viņas spriedums nav atstājams spēkā.
(1930. g[ada] 7. okt[obra] spr[iedums] Priciņš 1. Nr. 518.)