Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
21.11.2024.
7. raksts
Apsūdzētā atzīšanās pie viņa nopratināšanas pirmstiesas kriminālprocesā pati par sevi nevar būt apsūdzības pierādījums
2067. tēze
Pēc Kriminālproc[esa] likumu nosacījumiem, apsūdzētā atzīšanās tiesā uzskatāma par apsūdzības pierādījumu tikai tad, ja tāda atzīšanās lietas apstākļos atrod drošu un neapšaubāmu pamatojumu.
No aprādītā slēdzams, ka apsūdzētā atzīšanās pie viņa nopratināšanas pie izmeklēšanas tiesneša vai arī pie viņa noklaušināšanas kriminālpolicijā pati par sevi nevar būt par apsūdzības pierādījumu.
To, ka apsūdzētais atzinies kriminālpolicistam vai izmeklēšanas tiesnesim par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja šis apstāklis attiecīgi konstatēts tiesas izmeklēšanā, tiesa pie pierādījumu novērtēšanas kopapsvēruma un apsūdzētā vainīguma noteikšanas gan var ņemt vērā, bet spriedums pamatojams ar tādiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem datiem, no kuriem slēdzams, ka apsūdzētā atzīšanās atspoguļojusi lietas patiesos apstākļus.
(1929. g[ada]. 27. sept[embris] spr[iedums] Vicinska u. c. 1. Nr. 922.)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1928.. g. 31. decembra līdz 1930. gada 15. martam.
Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 183. lpp.