Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
03.12.2024.
28. raksts
Frizieriem Covid-19 apstākļos vērts «likt aiz auss» starpkaru perioda tiesu praksi
2118. tēze
Apgabaltiesa sodījusi B. pēc Sodu lik. 143. p. par to, ka viņa nav ielaidusi policijas uzraugu S. sava frizierveikala telpas, kad S. nācis izdarīt veikala kontroli, lai pārliecinātos, vai minētā veikalā aizliegtā laikā, svētdienā, nestrādā friziera darbus.
Savā spriedumā tiesa nodibinājusi, ka abas pārbaudāmās telpas bijušas veikala telpas, kuŗas apmeklējuši un tur atradušies frizierveikala klienti, kādēļ nepelna ievērību apsūdzētās norādījumi, ka uz sētas pusi esošo istabu apdzīvojis viņas vīrs, un ka tādēļ šī istaba neesot uzskatāma par veikala telpu un policijai nebijis tiesības tanī ieiet. Konstatējot, ka abas istabas bijušas publikas lietošanā. Apgabaltiesai radās pamats slēdzienam, ka tās uzskatāmas par frizierveikala telpām un nevis par privātdzīvokli, un šāds atzinums saskan ar Likuma par tirdzniecības-rūpniecības nodokli 36. panta noteikumu par to, kas uzskatāms par veikala telpām, un nerunā pretim arī Rīgas pilsētas saistošo noteikumu par nodarbošanos friezieru arodā § 6 aizliegumam publikai paredzētās telpas izlietot nakts pārguļai, vai kā dzīvokļus. Reizē ar to atkrīt apsūdzētās norādījums uz to, ka policijai neesot tiesības pārbaudīt pilsoņu privātos dzīvokļus, lai pārliecinātos, vai tur nenotiek nelikumības, jo frizierveikala telpas pieder pie publikai atklātām telpām, un viņās notiekošā darbība padota pilsētas saistošo noteikumu nosacījumiem, bet šo noteikumu pārkāpšanas vajašana, – saskaņa ar Kriminalproc. lik. 1158. pantu, piekrīt policijai. Pēdējai Policijas iekārtas noteikumu (Lik. kr. 1929. g. Nr. 220.) 10. pants uzliek tiešu pienākumu gādāt par noteiktas sabiedriskās drošības un kārtības uzturēšanu publikai atklātās vietās un telpās, kuŗām tādēļ jābūt katrā laikā pieietamām policijas amatpersonām.
Pretēji apsūdzētās apgalvojumam, kā miertiesnesis, tā Apgabaltiesa apsūdzētās rīcībā ir konstatējuši arī Sodu lik. 143. p. sastāva nepieciešamo «kavēšanas» pazīmi, jo sprieduma nodibināts, ka uz policijas uzaicinājumu atvērt durvis policijai, kuŗa ieradusēs, lai izdarītu veikala apskati, apsūdzētā gan attaisījusi durvis uz ķēdi, bet tūliņ aiztaisījusi tās ciet, pēc tam, kad pārliecinājušos, ka aiz tam stāv policijas priekšstāvji.
Zem Sodu lik. 143. p. minētas kavēšanas saprotama katra apsūdzētā tīša rīcība, kas amatpersonai ņem iespēju iekļūt telpās, ēka, vietā u. t. t., un par tādu, starp citu, var būt kā durvju aiztaisīšana, noslēgšana, tā arī neatvēršana pie Sodu lik, 143. p. minētiem apstākļiem.
(1931. g[ada] 25. apr[īļa] spr[iedums] Bričkovskis l[ieta] Nr. 247.)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1930. g. 15. marta līdz 1931. gada 15. septembrim.
Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1931, 22. lpp.