Valsts policijas un Latvijas Republikas prokuratūras amatpersonas kriminālprocesā, kas uzsākts pret Artjomu Babenko, par acīmredzami «adekvātāko» vai «procesuāli atbilstošāko» informācijas apmaiņas instrumentu saziņā ar Artjomu Babenko un viņa aizstāvību ir izraudzījušās plašsaziņas līdzekļu ruporus. Tamlīdzīgas pastarpinātas konversācijas rezultātā šīs tiesiskās situācijas norisē nu iesaistītas ne tikai Kriminālprocesa likumā izsmeļoši noteiktās personas, bet arī plašas sabiedrības daļas loks, kam ar šo disputu īsti nav nekādas saistības, nedz arī piemīt izpratne par tiesiskās situācijas faktisko un juridisko būtību. 

Tādēļ diemžēl esam spiesti atmest ierasto komunikācijas veidu ar procesa virzītāju un pielāgoties mums uzspiestajam saziņas formātam, apzinoties, ka šobrīd liela sabiedrības daļa gaida to, kas notiks 3. septembrī. Mēs to darām arī tālab, lai novērstu jelkādus iespējamus pārpratumus un vienpusējas interpretācijas variācijas, ņemot vērā eventuālos Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas skaidrojumus vai plašsaziņas līdzekļu vērtējumus par konkrēto tiesisko situāciju.

Ņemot vērā šādu saziņas modeli konkrētajā kriminālprocesā, aizstāvība sniedz vēl vienu paziņojumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka septembra sākumā Artjomam Babenko esot jāierodas pie procesa virzītājas Latvijā. Turklāt, neraugoties uz nievājošo retoriku no dažādu pazīstamu un mazāk pazīstamu pusanonīmo komentētāju puses, jāielāgo, ka Artjomam Babenko šajā kriminālprocesā tomēr piemīt tiesības uz aizstāvību. 

Pastiprinātā ziņkāre par konkrēto, šobrīd pirmstiesas izmeklēšanas stadijā esošo kriminālprocesu ir radījusi tādus ekstraordinārus apstākļus, kuros Artjoms Babenko ir pieņēmis lēmumu pārredzamā nākotnē veicamajās procesuālajās darbībās piedalīties attālināti, ievērojot Kriminālprocesa likuma 140. pantā paredzētās iespējas kriminālprocesa norisē pielietot tehniskos līdzekļus. Ažiotāžas, nevajadzīgas publicitātes un jebkādas privātuma robežas pārkāpjošā tiesiskā un faktiskā realitāte, kas izveidojusies pēc tendenciozā manierē publicēto mediju sižetu un publikāciju tiražēšanas, Artjomam Babenko nevar sniegt nekādu paļāvību par iespējām nodrošināt savu fizisko un garīgo integritāti, par drošības garantijām sev un savai ģimenei, par elementārāko tiesiskuma principa respektēšanu, fiziski atrodoties Latvijas Republikā.

Pretēji tiem principiem, kas noteikti Valsts policijas darbību regulējošajos tiesību aktos, šīs iekšlietu struktūras darbinieki nav spējuši apliecināt, ka Artjoms Babenko, atrodoties Latvijas robežās, var paļauties uz tamlīdzīgiem principiem kā likumība vai cilvēktiesību ievērošana. Šo faktu apstiprina 19 dienas ilgušais apcietinājums, kura piemērošana tika atzīta par prettiesisku un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta c. apakšpunktam neatbilstošu, proti, personas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību tika pārkāptas, nepastāvot pamatotām aizdomām par to, ka tieši konkrētā persona izdarījusi likumpārkāpumu.

Panākt taisnīgu un objektīvu konkrētā kriminālprocesa norisi Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs – šādas iespējas un racionāli pamatotas cerības ir kompromitētas, minēto institūciju pārstāvjiem nevairoties atturēties no Artjoma Babenko nodēvēšanas par «kriminālu elementu» un postulējot, ka neesot vis zināms, vai «[..] tā ir sakritība vai likumsakarība saistībā ar to, ka konkrētā tiesnese, kas skatīja šo jautājumu, tagad aiziet pensijā.» Iespējams, ar tamlīdzīgu retoriku tiek mēģināts radīt pateicīgu augsni, lai pret Artjomu Babenko, viņam atrodoties Latvijas Republikā, vērstu jaunus personas tiesības un brīvības nepamatoti ierobežojošus pasākumus vai izteiktu nepierādītus apgalvojumus par kādu prettiesisku darbību izdarīšanu. Vienīgi ar pārgalvīgu drosmi apveltīts neprātis, kam nav ko zaudēt, uzdrīkstētos sevi pakļaut nenoteiktības un iespējamas patvaļas riskam, ierodoties Latvijā. Tālab Artjoms Babenko, vairoties kļūt par šantāžas un manipulāciju objektu, turpmāko izmeklēšanas darbību norisē piedalīsies saskaņā ar to tiesību un iespēju apjomu, kādu personai piešķir Kriminālprocesa likums. 

Šī likuma 382. panta pirmā daļa, regulējot kārtību, kādā veicamas procesuālās darbības pirmstiesas kriminālprocesā, nepārprotami noteic, ka «[k]riminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.» Savukārt minētās normas otrā daļa paredz – «[j]a nepieciešams un ja to prasa kriminālprocesa intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference) šā likuma 140. pantā noteiktajā kārtībā.» Aizstāvība akcentē, ka likumdevējs, radot tiesisko ietvaru kriminālprocesu norisei Latvijā, paredzējis to veikt atbilstoši «kriminālprocesa interesēm». Šo jēdzienu, kā to savā publiski paustajā postulātā, apgalvojot, ka «[..] atrašanās Baltkrievijā atraisa rokas visdažādākajām potenciālajām darbībām, kas varētu būt arī pretrunā izmeklēšanas interesēm», mēģinājis sašaurināt pat ar šo kriminālprocesu nesaistīts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors, nav iespējams nivelēt ar subjektīvi šauro vārdkopu «izmeklēšanas intereses». Tieši tāpēc, ievērojot pienākumu procesuālās darbības veikt ātrāk un ekonomiskāk, Kriminālprocesa likums paredz iespējas procesuālās darbības veikt, pielietojot mūsdienu apstākļiem piemērotus tehniskos līdzekļus.

Latvijas Republikas prokuratūra un Tieslietu ministrija jau ilgāku laiku nogaida, kamēr Ministru kabinets tālākai virzīšanai lems sūtīt minēto institūciju izstrādāto likumprojektu Nr. 23-TA-798, ar ko paredzēts cita starpā precizēt jau līdzšinējo Kriminālprocesa likuma 140. panta saturu. Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmējuši – «[ņ]emot vērā Kriminālprocesa likuma 14. pantā nostiprināto principu, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ir nesamērīgi liegt procesā iesaistītajām personām iespēju piedalīties procesuālajā darbībā vai tiesas sēdē gadījumos, kad procesa dalībnieki, kā arī viņu advokāti piekrīt un vēlas piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā un tam nepastāv nekādi citi šķēršļi. Kriminālprocesa likuma 140. panta 7.¹daļas piemērošana nodrošina tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ievērošanu». Citiem vārdiem sakot, «[..] persona var piedalīties procesuālajā darbībā neatkarīgi no tās atrašanās vietas, ja tās rīcībā ir nepieciešamie tehniskie līdzekļi un ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par tās identitāti, pilnībā fiksējot procesuālās darbības norisi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 143. pantā noteiktajam.»

Aizstāvība informē, ka kriminālprocesu veicošajām amatpersonām nepastāv nekādi šķēršļi fiksēt Artjoma Babenko personību tiešsaistes režīmā, izmantojot videokonferences pieslēguma saiti. Turklāt, kā to savā 2021. gada 1. februāra apkārtrakstā bija uzsvērusi pati Tieslietu ministrija, «[..] procesa virzītājam nav uzlikts pienākums pārbaudīt, kur tieši atrodas persona, kurai jāpiedalās procesuālajā darbībā, līdz ar to procesa virzītājs var nezināt, ka persona atrodas citas valsts teritorijā procesuālās darbības laikā. Šādā situācijā par procesuālās darbības norises vietu uzskatāma vieta, kurā atrodas procesa virzītājs, un starptautiskās sadarbības joma netiek aizskarta.» Tādējādi Artjoms Babenko 2024. gada 16. augustā saņemtajā pavēstē noteikto procesuālo pienākumu izpildīs, minētajā paziņojumā norādītajā laikā veicot reāllaika pieslēgumu videokonferences platformai, par procesuālās darbības veikšanas vietu pilnīgi dibināti uzskatot Latvijas Republiku. 

Kriminālprocesuālo tiesību izpratnē, ievērojot Kriminālprocesa likuma kopējo sistēmu, jēdziens «procesuālās darbības» aptver gan izmeklēšanas darbības, gan lēmumu pieņemšanu, gan to izpildi. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 140. pantā paredzēto iespēju izmantot tehniskos līdzekļus procesuālo darbību veikšanā mērķis ir nodrošināt tādu kriminālprocesa norisi, kas atbilst likumā nodibinātajiem principiem. Lai gan konkrētais kriminālprocess, kurā tiesības uz aizstāvību piemīt Artjomam Babenko, un saistībā ar to publicētie atsevišķu valsts amatpersonu apgalvojumi ir pierādījuši, ka šīs garantijas, tostarp tiesības zināt, pret ko personai jāaizstāvas, vai iespēja iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem sev saprotamā valodā, atrodas vēl visai agrīnā tiesiskās apziņas evolucionārās attīstības stadijā, šo tiesību – piedalīties procesuālo darbību norisē, izmantojot tehniskos līdzekļus, – liegšanai nav saskatāms nekāds racionāls pamats. 

Pirmstiesas izmeklēšanu veicošajām amatpersonām par Artjomu Babenko un viņa iesaistīšanu jelkādu procesuālo darbību veikšanā nebija it nekādas intereses to 19 dienu laikā, kamēr persona atradās izmeklēšanas cietumā. Tāpēc procesuāli akceptējamā izvēle turpmāk uzturēt rezervēti distancētas attiecības ar procesa virzītāju ir vienīgi tamlīdzīgas intereses trūkuma, izsakoties minētā prokurora vārdiem, «likumsakarīgs» rezultāts. Citiem vārdiem sakot, Artjoms Babenko vēlas pienācīgi pildīt savus procesuālos pienākumus un negrasās nedz traucēt pirmstiesas kriminālprocesa norisi, nedz izvairīties no tā. 

Vienlaicīgi esam pilnvaroti paziņot, ka Artjoms Babenko jau šobrīd izmanto šobrīd pieejamos nacionālos un starptautiskos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai pieprasītu Latvijas Republikai uzņemties atbildību par kliedzoši netaisnīgo tiesību uz taisnīgu tiesu aizskāruma faktu un prettiesiski liegto personas brīvību un neaizskaramību apcietinājuma piemērošanas laikā. Cerams, ka šī «uzdrīkstēšanās» neizraisīs vēl asimetriskāku vēršanos pret Artjomu Babenko likumiskajām tiesībām un interesēm. 

Lai izvairītos no jebkādiem pārpratumiem, uzreiz paziņojam, ka nekādus papildu komentārus par šo tiesisko situāciju sniegt negrasāmies. 

30.08.2024.