Apsūdzētā lūguma par liecinieka nopratināšanu noraidīšana tiesā, jo apsūdzētais neesot šādu liecinieku pieteicis pirms lietas izskatīšanas tiesā, nav atzīstama par likumīgu un pamatotu

Pirms motivēta sprieduma pasludināšanas apsūdzētajam nevar būt zināms kā tiesa novērtēs liecinieka liecību spēku.

1731. tēze

Apsūdzētais K. bija lūdzis Tiesu Palātu nopratināt kā liecinieku S. tādu apstākļu pierādīšanai, ar kuriem viņš gribējis apšaubīt liecinieces U. liecības un līdzapsūdzētā N. aprunas patiesīgumu, uz kādas liecības un aprunas Apgabaltiesa dibinājusi savu spriedumu par apsūdzēta K. vainīgumu. Šā liecinieka nopratināšanu Tiesu Palāta atraidījusi, atrodot, ka apstākļi, par kuriem nopratināms S., priekš apsūdzētā nav uzskatāmi ka jaunatklājušies un ka tādēļ liecinieks bijis jāuzdod Kriminālproc[esa] lik[uma] 605. p[antā] paredzētā kārtībā.

Pārbaudot šos Tiesu Palātas motīvus, Senāts tos neatrod par pareiziem.

No lietas redzams, ka lieciniece L. nav ievesta apsūdzības rakstam pievienotā liecinieku sarakstā, bet nopratināta uz līdzapsūdzētā N. Kriminālproc[esa] lik[uma] 605. p[anta] termiņā iesniegtā lūguma pamata.

Pie tāda lietas stāvokļa un ņemot vērā arī to apstākli, ka pirms motivēta sprieduma pasludināšanas apsūdzētam nevar būt zināms, kā tiesa novērtēs liecinieka liecības spēku, nevar atzīt par pareizu Tiesu Palātas slēdzienu, ka liecinieks S., ar kura liecību apsūdzētais vēlējies apšaubīt liecinieces U. liecības patiesīgumu, viņam, apsūdzētam, bijis jāuzdod Kriminālproc[esa] lik[uma] 605. p[antā] paredzētā termiņā.

(1925. g[ada] 30. nov[embra] spr[iedums] Kapača l[ieta] Nr. 470.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim.

Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1928, 787. lpp.

Biroja Blogs

1731. tēze