Biroja Blogs
21.11.2024.
Atmiņas kā vīns – labākas paliek ar laiku
Aizstāvis: Tad es jums vēlreiz pavaicāšu, ja jūs pārliecinājāties, ka tas ir jūsu parakstīts dokuments, kā sanāca, ka [sākotnējā] iesniegumā [..] neviens vārds šeit par [apsūdzēto] nav minēts. Vai jūs varat to izskaidrot?
Liecinieks: Nezinu, aizmirsu laikam.
Pēc brīža
Aizstāvis: Mani interesē, kā jūs, cilvēks ar sūdzībām par atmiņu, pēc dažām dienām – pēc četrām dienām – atcerējāties, ka [apsūdzētais] tomēr arī no jums ir ņēmis naudu.
Liecinieks: Es tagad visu atcerējos! Es nevēlējos sākotnēji sniegt liecības par [apsūdzēto].
Aizstāvis: Kāpēc?
Liecinieks: Tā nolēmu!
* No pirmās instances tiesas sēdes gaitas.