«[..] tas, kurš, izmantojot savu brīvību pasaulē, mēģinās nezaudēt seju, kurš nepieciešamo rīcību nostādīs augstāk par savu neaptraipīto sirdsapziņu un reputāciju, kurš ir gatavs upurēt neauglīgu principu auglīgam kompromisam vai bezjēdzīgu vidus gudrību produktīvam radikālismam, tam jāuzmanās, lai tik viņa brīvība neizspēlē ar viņu ļaunu joku. Viņš piekrīt kaut kam sliktam, lai izvairītos no kaut kā vēl sliktāka, taču nav spējīgs saprast, ka šis sliktākais, no kā viņš vēlas izbēgt, var būt arī tas labākais. Šeit ir daudzu traģēdiju sakne.»