«Sajūtu par otra pārākumu viņam varētu dot tikai tas indivīds, kurš, būdams spēcīgāks, piespiestu viņu atteikties no vēlmēm, piespiestu savaldīties un būt mērenam. Tā tiktu apgūta pati svarīgākā mācība: «Šeit es beidzot un sākas otrs, kurš spēj vairāk nekā es. Pasaulē acīmredzot ir divi: es un otrs, kurš spēj vairāk par mani.» Šo elementāro gudrību aizgājušo laikmetu vidusmēra cilvēkam pasaule mācīja katru dienu, jo tā bija skarbi organizēta, ka katastrofas bija biežas un tajā nebija nekā droša, nekā pārbagāta vai noturīga»