«[N]av kultūras, ja nav normu, uz kurām mūsu līdzcilvēki var balstīties. Nav kultūras, ja nav civiltiesiskuma principu, pie kuriem apelēt. Nav kultūras, ja netiek ievērotas noteiktas jaunākās intelektuālās nostājas, uz kurām disputa laikā atsaukties. Nav kultūras, ja ekonomiskās attiecības netiek pakļautas regulējošai kārtībai, lai aizsargātu iesaistīto intereses. Nav kultūras, ja polemika par estētiku neattaisno mākslas darba nepieciešamību. Ja tā visa nav, nav arī kultūras, bet vārda vistiešākajā nozīmē ir barbarisms.»