«Advokāta replika» nāk klajā ar jaunu iknedēļas rubriku «Kriminālprocess ar cilvēcisku seju» jeb – kādam jābūt Kriminālprocesa likumam –, kuras mērķis ir aicināt krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību jomā praktizējošiem juristiem apspriest un pašiem piedāvāt iespējamos un aktuāli nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tādējādi novēršot gan sīkus, taču kaitinošus trūkumus, gan arī pavisam atklātas nejēdzības.
Mēs priecātos, ja šī rubrika gūtu atsaucību un tiklab mūsu kolēģi, kā procesuālie oponenti atbildētu aicinājumam iesūtīt arī savus ierosinājumus, ar kuriem, protams, atsaucoties uz priekšlikuma autoru, dalīties ar plašāku lasītāju loku. Visiem, kam rūp, lai Latvijas kriminālprocess iegūtu «cilvēcisku seju», proti, tas būtu taisnīgs un objektīvs, šeit būtu iespējams paust savu redzējumu, dalīties pieredzē, kā arī būt par līdzautoriem vitāli nepieciešamu grozījumu sagatavošanā.

Priekšlikums grozījumiem Kriminālprocesa likuma 413. panta ceturtajā daļā

Patlaban Kriminālprocesa likuma 413. panta «Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai» ceturtās daļas pirmais teikums paredz, ka «[p]ar lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju, lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta, kā arī to personu saraksta, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, kopiju un informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem tiesā, kā arī norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta.»
Jāatzīmē, ka Kriminālprocesa likuma 86. panta «Aizstāvja tiesības un pienākumi» pirmā daļa paredz, ka aizstāvim piemīt visās tās tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā. Savukārt praksē, gramatiski ievērojot Kriminālprocesa likuma 413. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā noteikto, lai arī par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un aizstāvi, tomēr lēmuma kopija, lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta, kā arī to personu saraksta, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, kopija aizstāvim nosūtīta netiek.
Turklāt nereti persona, kura nepārvalda valsts valodu, saņem lēmuma kopiju vienīgi tai saprotamajā svešvalodā. Tādējādi aizstāvim prokurora atteikuma gadījumā saņemt lēmuma kopiju valsts valodā ir pašam tiesā jāiegūst minēto dokumentu kopijas. Lai arī vairumā gadījumu pēc mutvārdos vai rakstveidā izteikta advokāta pieprasījuma minēto dokumentu kopijas tomēr tiek izsniegtas arī prokuratūrā, vienlaikus jāsecina, ka šobrīd tamlīdzīgs gramatiskajā tiesību normas iztulkojumā balstīts praksē piemērojamais interpretācijas rezultāts nevajadzīgi apgrūtina personas aizstāvja darbu.

Problēmas risinājumam ierosinām grozīt Kriminālprocesa likuma 413. panta ceturto daļu, izsakot to šādā redakcijā:

«(4) Par lēmuma pieņemšanu un krimināllietas nosūtīšanu tiesai prokurors informē apsūdzēto un viņa aizstāvjus, kā arī cietušo vai viņu pārstāvjus, nosūtot viņiem lēmuma kopiju, lietisko pierādījumu un dokumentu saraksta, kā arī to personu saraksta, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, kopiju un informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem tiesā, kā arī norādot, kurai tiesai krimināllieta nosūtīta.»