«Ķēķa» strīda izskatīšana

1905. tēze

Apsūdzētā G. ar I. instances spriedumu atzīta par vainīgu, ka iesitusi ar roku pa galvu cietušai B., par ko apsūdzētai pēc Sodu lik[uma] 475. p[anta] piespriests attiecīgais sods. Savā apelācijas atsauksmē apsūdzētās pilnvarnieks bij aizrādījis, ka dotā gadījumā apsūdzētā G. būtu atsvabināma no soda saskaņā ar Soda lik[uma] 477. [pantu], jo viņas rīcība bija izsaukta ar cietušās B. uzvešanos, kura par pirmo ir cēlusi neslavu. Apsverot šo lūgumu, Apgabaltiesa sprieduma motīvos aizrāda, ka, ja cietusē cēlusi apsūdzētai neslavu, par ko noliecinājuši liecinieki…, tad tas vēl nedod pamata piemērot apsūdzētai Sodu lik[uma] 477. p[antu] un atsvabināt viņu no soda par vardarbību pret cietušo, jo par neslavas celšanu apsūdzētā G. savukārt ierosinājusi pret B. kriminālvajāšanu un nav no šīs sūdzības uzturēšanas atteikusēs. Šāds tiesas atzinums nav saskaņojams ar Sodu lik[uma] 477. [pantu], jo tajā nav paredzēts, ka viņa piemērošana nebūtu pielaižama, ja a b a s savstarpējā aizskārumā vai vardarbībā vainīgās puses griezušās pie tiesas saukt pretējo pusi pie atbildības.
Atraidot apsūdzētās lūgumu vienīgi aiz augšminētā formālā iemesla Apgabaltiesa pārkāpusi Sodu lik[uma] 477. p[antu], kādēļ pārsūdzētais viņas spriedums atceļams.

(1929. g[ada] 25. marta spr[iedums] Gūtmanis l[ietā] Nr. 248.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1928. g. 31. decembra līdz 1930. gada 15. martam. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1929.

Biroja Blogs