Vienu no lielākajiem publiskajiem skandāliem Rodžers Skrutons piedzīvoja laikā, kad bija Lielbritānijas valdības padomnieks mājokļu komisijā. [1] Šī komisija tika izveidota 2018. gada novembrī kā neatkarīga institūcija, lai konsultētu valdību par to, kā veicināt un palielināt augstākās kvalitātes dizaina izmantošanu jaunceltnēs un mikrorajonos [2], un R. Skrutons tika iecelts par tās vadītāju. [3]

Uzsākot darbu komisijā, R. Skrutons sacīja: «Es vēlos dot sabiedrībai iespēju tikt pie tāda veida arhitektūras, par kādu tā arī nobalsotu, nevis pie tādas, ko tai ir uzspieduši Lekorbizjē [4] un [L.] Mīsa (van der Roes) [5] sekotāji, kuriem tautas gaume ir tikai šķērslis pretim «progresam».»[6]

R. Skrutons tika uzaicināts komisijā arī tāpēc, ka viņš jau iepriekš bija pievērsies arhitektūras pētniecībai, tostarp sarakstījis arī vairākas grāmatas un rakstus. [7] Pastāvēja viedoklis, ka R. Skrutona vīzija par arhitektūru atbilda prinča Čarlza [8] izpratnei. [9]

Pati komisija tika saukta par «nogurdinošām paģirām no 1980. gada» [10]. Tādā veidā referējot uz jau iepriekš 1980. gadā apspriestajām izmaiņām arhitektūrā, kas tika dēvēts arī par «1980. gada arhitektūras kultūras karu» [11]. Kopumā komisijas darbības sākumā tā ne tikai tika uzskatīta par «konservatīvu» un tendētu uz pārmērīgi vēsturisku izpratni par arhitektūru un mājokļiem, bet arī uztverta kā opozīcija mūsdienīgām un progresīvām idejām. Savukārt pats R. Skrutons tika raksturots kā absurds, vecs, iesīkstējis, kā arī «kvazi-fašistisks baltais vīrietis», [12] piedēvējot viņam galēji labēju pozīciju, tostarp, atbilstību galēji-labējiem [13] kustības piekritējiem, kuru ideoloģija ir neo-fašistisks balto rases nacionālisms. [14]

Kā norādīja ziņu aģentūra BBC, vairāki politiķi bijuši pret R. Skrutona darbu komisijā, jo viņš iepriekš esot paudis viedokli, ka islamofobija ir vārda propaganda, homoseksualitāte ir nenormāla, kā arī bija izteicis dažādas konspirācijas teorijas par Džordžu Sorosu [15]. [16] 

Tā brīža Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja [17] saņēma daudzas sūdzības tieši par R. Skrutona iecelšanu komisijas priekšsēdētāja amatā, aicinot viņu nevilcinoties atstādināt. Piemēram, politiķis Endrjū Gvins [18] norādīja, ka «nevienam ar tādiem uzskatiem nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. Premjerministrei nepieciešams nekavējoties parādīt līderību un atstādināt R. Skrutonu, veicot izmeklēšanu par to, kāpēc viņš vispār tika nozīmēts» [19]. Tobijs Jangs [20], uzrakstot rakstu ar nosaukumu «Rodžera Skrutona aizstāvībai», attiecībā uz iepriekš minēto sarkastiski atbalstīja izmeklēšanu par to, kā gan cilvēks, kas ir «Britu Akadēmijas biedrs, saņēmis godpilno Čehijas Republikas ordeni un ir autors vairāk kā 50 grāmatām vispār tika aicināts vadīt komisiju par estētiku» [21].

Vera Hobhausa [22] publiski pauda viedokli, ka cilvēks ar tādiem uzskatiem, kādi ir R. Skrutonam, valdībai nevar sniegt padomus nevienā jomā. Viņa izteica bažas par to, ka konservatīvie ir asociējuši sevi ar tik «aizvainojošiem viedokļiem kā šie [R. Skrutona izteiktie]. R. Skrutonam nekad nevajadzēja tikt pieņemtam un premjerministrei būtu jāprasa viņa atstādināšana» [23].

Tikpat asi apzīmējumi R. Skrutonam tika veltīti rakstā «Vai jūs uzticētu Rodžeram Skrutonam veidot dizainu jūsu jaunajai mājai?» [24]. Raksta ievadā tika norādīts: «Jūs zināt no šausmu filmām tos brīžus, kad visi atslābst. Viņi domā, ka zombijs/vampīrs/psihopāts/citplanētietis beidzot ir miris. Bet tas tā nav. Ar vēl vienu pēdējo gārdzienu briesmonis pieceļas un nogalina dažus pēdējos upurus līdz tas beidzot, pavisam noteikti tiek nogalēts. Tāds pats efekts ir arī ziņām par to, ka filozofs Rodžers Skrutons ir iecelts par priekšsēdētāju valdības jaunajai Building Better, Building Beautiful komisijai» [25]. 

Šī raksta autors norādīja, ka R. Skrutons ir konservatīvais filozofs, kura izpratne par arhitektūru bija tāda pati kā princim Čārlzam, un viņš «pavisam noteikti ir vissliktākā persona, kura varētu vadīt valdības jauno komisiju, lai uzlabotu Lielbritānijas mājokļus» [26].

Savus iebildumus viņš pamatoja ar trauksmes zvaniem divās frontēs. Viens no tiem – R. Skrutona iepriekš izteiktās replikas par tēmām, kas nav saistītas ar arhitektūru. Savukārt otrs iebildums bija par to, ka R. Skrutons reprezentē «atpakaļ-lūkošanos uz vienu no nogurdinošākajām un sterilākajām britu arhitektūras fāzēm» [27]. Konkrētā raksta autora ieskatos, R. Skrutons popularizēja to, ko pats R. Skrutons «dēvē par «tautas» arhitektūru, ar to domājot ēkas, kas seko pagātnes stilu detaļām un kompozīcijām, un [R. Skrutons] nomelno «modernismu», ar to saprotot visu, kas tā nedara» [28].

R. Skrutons gan saņēma arī atzinīgus vārdus un aizstāvību. Piemēram, T. Jangs norādīja, ka brīdī, kad persona sevi sāk identificēt ar labējiem uzskatiem, tās viedoklis kļūst par nesvarīgu, tā personība – diskreditēta, savukārt pašas personas eksistence pasaulē tiek atzīta par kļūdu. Kā pamatoti norādīja T. Jangs, R. Skrutona izteikumi, izrauti ārpus konteksta, protams, šķiet nepareizi, taču, lasot visu R. Skrutona teikto, konstatējams, ka R. Skrutons tikai aizstāv nacionālismu un viņa paustais viedoklis ir pārprasts. [29] Līdz ar to T. Jangs norādīja, ka tas ir veids, kā strādā kreisie, proti, kā «tiešsaistes metāla detektors, meklējot internetā materiālu, par ko tie var šausmināties» [30]. T. Jangs pauda atbalstu R. Skrutonam, uzskatot, ka «Sers Rodžers Skrutons ir viens no diženākajiem mūsu laika intelektuāļiem, un šie politiskā korektuma komisāri nevar pat sašņorēt viņa zābakus» [31].

Arī tā brīža Karaliskā britu arhitektu institūta [32] prezidents Bens Derbishīrs [33] savos izteicienos nebija tik kritisks, bet pauda viedokli, ka šī komisija ir iespēja arhitektiem iesaistīties šādu jautājumu izskatīšanā.

Par spīti tam R. Skrutons tika ne tikai pārprasts, bet arī savu uzskatu dēļ vajāts. Viņa aizstāvības rakstos šis sašutuma vilnis tika saukts par «raganu medību sastāvdaļu», kuras laikā R. Skrutonam tika piedēvēts homofoba, rasista un konspirāciju teoriju izplatītāja oreols. Jāatzīst, ka tik tiešām R. Skrutona izteicieni tika izrauti no konteksta, savukārt nopietni pētot viņa paustos viedokļus, tiem var nepiekrist vai tos var neatbalstīt, taču tos nevar tamlīdzīgi stigmatizēt. Līdz ar to jāpiekrīt, ka visticamāk cilvēkus «neinteresēja viņa [pausto ideju] patiesais saturs, vai viņi vienkārši neapgrūtināja sevi ar cenšanos tās izprast» [34].

Tomēr vislielāko sašutumu radīja R. Skrutona intervija ar Džordžu Ītonu [35] izdevumam «New Statesman» 2019. gada 10. aprīlī, pēc kuras R. Skrutons tika atlaists no valdības padomnieka amata. [36]

2019. gada 10. aprīlī publicētajā intervijā R. Skrutonam tika izteikti pārmetumi par viņa viedokli saistībā ar D. Sorosu. Intervijas laikā R. Skrutons esot it kā teicis, ka visi, kuri uzskata, ka Ungārijā nepastāv D. Sorosa impērija, neesot konstatējuši visus faktus. Viņš it kā bija paudis viedokli, ka D. Soross ir kā ebreju leļļu meistars, kurš aiz aukliņām rausta ungāru ebrejus kā lelles tur, kur tas viņam ir nepieciešams. [37] Tādējādi tika izdarīts secinājums, ka R. Skrutons pauda ne tikai konspirāciju teorijas saistībā ar D. Sorosa ietekmi, bet arī antisemītiskus uzskatus.

Šajā intervijā R. Skrutonam patiešām tika uzdots jautājums saistībā ar jau iepriekš izskanējušiem R. Skrutona secinājumiem par D. Sorosa lomu Ungārijā un pasaulē. Kā norādīja «The Guardian», tad R. Skrutons it kā jau iepriekš ebrejus Budapeštā esot raksturojis kā daļu no «Sorosa impērijas». [38] Līdz ar to jau iepriekš R. Skrutons tika apsūdzēts antisemītisku sazvērestības teoriju izplatīšanā saistībā ar D. Sorosu. Proti, 2014. gadā kādā lekcijā Ungārijā R. Skrutons esot atsaucies uz D. Sorosu, jūdaismu, kā arī islāmu, norādot, ka «daudzi Budapeštas inteliģences pārstāvji ir ebreji un ir daļa no [D.] Sorosa impērijas plašajiem tīkliem». [39] Šāds viedoklis patiešām tika pausts arī R. Skrutona mājaslapā ungāru un angļu valodā publicētajā lekcijas izklāstā. [40]

Arī 2018. gadā, diskutējot par Brexit, R. Skrutons atsaucās uz organizāciju «Best of Britain» [41], kas it kā bija pieņēmusi D. Sorosa ziedojumu, sakot, «un pat ja tā pieņem ziedojumus no Džordža Sorosa, kura uzvedība Ungārijā, Albānijā un Balkānu valstīs ir iedvesmojusi rupju naidīgumu pret nacionālo ideju, tas neietekmē šo jautājumu» [42].

Nav noslēpums, ka arī Latvijā bieži tiek diskutēts par miljardiera, šobrīd 221. vietas izdevuma «Forbes» bagātāko cilvēku sarakstā [43] ieņemošā D. Sorosa lomu. [44] Tostarp Latvijā 1992. gadā tika dibināts Sorosa fonds kā daļa no Atvērtās sabiedrības fonda [45] tīkla. Tomēr 2011. gadā tika pieņems lēmums par fonda atdalīšanos. [46] 

Vēlāk «New Statesman» atvainojās R. Skrutonam, apstiprinot, ka viņa izteikumi, lai gan rakstā iekļauti precīzi, tomēr tikuši izrauti no konteksta, kā arī pazemināja konkrētā raksta autoru amatā [47] un publicēja intervijas pilnu transkriptu. [48]

No transkripta konstatējams, ka uz intervētāja uzdoto jautājumu R. Skrutons sniedza atbildi, ka «visi, kas neuzskata, ka Ungārijā ir [D.] Sorosa impērija, nav ievērojuši visus faktus. Tai nav obligāti jābūt ebreju impērijai, tās ir muļķības, kā to vispār var panākt?» [49]. Kā norādīja gan pirms tam citi izdevumi, gan vēlāk «New Statesman» iepriekšējā rakstā nebija iekļauta pēdējā R. Skrutona teiktā frāze, ka tai obligāti nav jābūt ebreju impērijai, līdz ar to radot iespaidu, ka R. Skrutons runāja un atbalstīja sazvērestības teorijas – D. Sorosa atbalstītos ebrejus, kas ietekmē visu Ungārijas un citu valstu politiku. [50]

Pats D. Soross ir dzimis Budapeštā, ebreju ģimenē kā Ģergs Švarcs (oriģ. – György Schwartz). 1936. gadā viņa ģimene šo uzvārdu nomainīja uz Soross, kas oriģinālā rakstībā ir palindroms [51], kas tulkojumā no ungāru valodas nozīmē «pacelties kā putnam». [52] Izdzīvojis Otrajā Pasaules karā, viltojot dokumentus, slēpjoties un dokumentos norādot sevi par kristieti, D.  Soross 1947. gadā, bēgot no padomju okupācijas, pārcēlās uz Lielbritāniju. [53] Tur viņš iestājās Londonas Ekonomiskajā skolā un mācījās pie Kārļa Popera [54]. Acīmredzot K. Poperam bija liela ietekme uz D. Sorosa uzskatiem, to apstiprina arī pats D. Soross. [55] Un arī viņa fonda nosaukums «Open Society» aizgūts no K. Popera sarakstīto grāmatu nosaukuma. [56] Vēlāk D. Soross pārcēlās uz ASV un Volstrītā sāka darboties finanšu jomā, kā arī vērstpapīru tirdzniecībā. [57] Viņš bieži vien tiek uzskatīts par finanšu krīžu izraisītāju ar mērķi iegūt pelņu no valūtas svārstībām un citām krīžu izraisītām pārmaiņām. [58]

D. Soross arī aktīvi iesaistījās politikā, tostarp politisko partiju un politiķu finansēšanā, kā arī nodarbojās ar filantropiju. Saistībā ar D. Sorosu ir attīstījušās vairākas konspirāciju teorijas, uzskatot viņu par «ļaunuma sakni» saistībā ar visdažādākajām sociālpolitiskām un ekonomiskām kataklizmām. Tādējādi neapšaubāmi D. Soross ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem cilvēkiem pasaulē.

Vēl pirms transkripta publicēšanas viedokli par šo situāciju pauda Dominiks Grīns [59], noskaidrojot R. Skrutona domas par iznākušo rakstu un aizstāvot R. Skrutonu. Šajā rakstā viņš norādīja, ka D. Ītons ir selektīvi izvēlējies izteicienus un rediģējis interviju. D. Grīns kaunināja D. Ītonu, informējot, ka pēc intervijas iznākšanas D. Ītons bija publicējis bildi sociālajā platformā «Instagramm», kurā dzer šampānieti no pudeles kakliņa. Bildes aprakstā viņš bija pievienojis tekstu: «Sajūta, kas rodas, kad Tu panāc labējā rasista un homofoba Rodžera Skrutona kā valdības padomnieka atlaišanu». Kā norādīja D. Grīns: «viņš [D. Ītons] nebija apmierināts [vien] ar mēģinājumu apklusināt [R.] Skrutonu, mūžīgo runas brīvības aizstāvi, kurš riskēja ar savu dzīvību aiz dzelzs priekškara, pirms vēl [D.] Ītons bija dzimis» [60]. D. Grīns norādīja, ka D. Ītons turpināja publicēt komentārus, kuros apsūdzēja R. Skrutonu dažādu antisemītisku, rasistisku un homofobu viedokļu paušanā. 

Vēl jo vairāk D. Grīns norādīja, ka tas, «kas attiecas uz «Sorosa impēriju», New Statesman, žurnāla, kas aizstāv antisemītisko Džeremiju Korbinu [61] un demonizē Izraēlu, žurnālists, stāstot mums, kas ir un kas nav antisemītisks, ir kā Deivids Djūks [62], dodot padomus par to, kā runāt par afroamerikāņiem. Tas ir fakts, ka [D.] Soross nav tikai uzņēmējs, bet gan politisks spēks Ungārijā, turklāt liels ziedotājs citur. Nav nekā antisemītiska [D.] Sorosa lomas Ungārijas politikā vai viņa finansējuma sadalīšanā kritizēšanā» [63].

Turklāt D. Grīns savā rakstā norādīja, ka 2016. gadā R. Skrutons esot aizstāvējis D. Sorosu, iesakot Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna [64] valdībai, kurai bieži vien ir bijušas nesaskaņas ar D. Sorosu, neslēgt D. Sorosa finansēto Centrāleiropas Universitāti. Šīs universitātes izveidi R. Skrutons nosaucis par inciatīvu, par kuru D. Soross bija pelnījis vienīgi uzslavu. [65]

Tāpat rakstā pausts, ka R. Skrutons vairākkārt kritizējis Ungārijā pastāvošo antisemītismu un 2017. gadā izdevuma «Hungary Today» intervijā R. Skrutons izteicis pozitīvu viedokli par Ungārijas D. Sorosa finansētajām nevalstiskajām organizācijām. 

Kā D. Grīnam norādīja pats R. Skrutons, «ja vienu teikumu izņem no konteksta, tu vari panākt, ka tas izskatās tā, it kā es runātu par ebreju sazvērestību. Tas ir tas, ko viņi gribēja izdarīt, lai apsūdzētu mani par to» [66].

Savukārt izdevums «Independent» publicēja informāciju, ka R. Skrutons esot atlaists no valdības padomnieka mājokļu jautājumos amata, referējot uz R. Skrutona draudzību ar V. Orbānu. «Viktors Orbāns ir norādījis uz ebreju ietekmi, apgalvojot, ka [D.] Sorosa kungs slepeni kontrolē Ungāriju». «Independent» arī interpretēja, ka R. Skrutons esot apgalvojis, ka esot muļķīgi apsūdzēt V. Orbānu antisemītismā un islamofobijā. Šādus R. Skrutona izteikumus «Independent» saistīja ar viņa draudzību ar V. Orbānu. [67]

Toties Franks Furedi [68] rakstā «Tiesības kritizēt Džordžu Sorosu» minēja, ka «jebkurš, kurš uzdrīkstas kritizēt miljardieri Džordžu Sorosu, var gaidīt, ka tiks uzskatīts par antisemītu». Šādu secinājumu F. Furedi izdarīja, ņemot vērā, ka «pagājušajā nedēļā [..] R. Skrutons intervijā New Statesman nejauki runājis par [D.] Sorosu». Līdz ar to F. Furendi norādīja, ka R. Skrutons tiek demonizēts un padarīts par ļaundari. [69]

Publiski bija pausta kritika arī par R. Skrutona izteikumu, ka «ķīnieši ir kā replika viens otram un tas ir biedējoši» [70]. Taču patiesībā, publicējot transkriptu, konstatējams, ka R. Skrutons norādīja uz Ķīnas valdības pārlieku lielo kontroli un masu politiku, kura no savas tautas veido robotus, replikas. [71] To vairākkārt atkārtoja arī pats R. Skrutons. [72]

Kā jau minēts iepriekš rakstā, pēc šīs publikācijas R. Skrutons zaudēja savu valdības padomnieka amatu sakarā ar viņa «nepieļaujamajiem komentāriem» [73]. T. Mejas administrācija norādīja, ka «tādi komentāri ir dziļi aizskaroši un absolūti nepieņemami, un ir pareizi, ka viņš tika atlaists» [74]. Kā bija norādījusi premjerministres administrācija, R. Skrutons tika uzaicinās strādāt komisijā kā eksperts šajos jautājumos, taču «viņa komentāri skaidri novirza no komisijas svarīgā darba, līdz ar to nav pareizi, ka viņš ir valdības padomnieks» [75]. Savukārt E. Gvins sniedza komentāru presei, sakot, ka tagad R. Skrutona aizstāvjiem, kuri iepriekš piedēvēja viņam «vārda brīvības čempiona» statusu un norādīja, ka kritiķi vien nepareizi interpretē viņa sacīto, būtu jāatvainojas par viņa aizstāvēšanu. [76] Bet Dauna Batlera [77] nosauca R. Skrutona izteikumus par nicināmiem un viņa valodu uzskatīja par «galēji rasistisku». [78]

Pats R. Skrutons publicēja savu dienasgrāmatu, kurā aprakstīja notikušo. [79] Pāris dienas pirms intervijas publicēšanas viņam bija bijusi komisijas sēde un vēlāk viņš atskaitījies par komisijas darbu, tostarp, par vizītēm, tikšanās reizēm, fokus-grupām, paužot motivāciju panākt konkrētu rezultātu. Savukārt par savu atstādināšu viņš uzzināja, no Parīzes piezvanot mājiniekiem, jo pirms tam viņu neviens nebija pat brīdinājis vai lūdzis komentēt notikušo vai teikto. [80] Vispirms tas esot raisījis R. Skrutonam neizpratni, līdz beidzot viņš sapratis, ka ir sniedzis interviju, kuras galvenā ideja bijusi saruna par viņa grāmatām.

R. Skrutons norādīja, ka ģimene «piedeva man [šo] interviju» [81]. Savukārt, atverot personīgo e-pastu, R. Skrutons konstatēja vairākas atbalsta vēstules, kuras bijušas no daudzām pasaules malām, tostarp, no draugiem Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Čehijā, Latvijā, Slovenijā un ASV. [82] «Mans mīļākais rabīns no Jeruzalemes piedāvā vadīt «Ebreji par Skrutonu». Mans mīļākais arhitekts no Homsas citē mierinošus Korāna pantus, mans mīļākais žurnālists laikrakstā Le Figaro saka, ka mēs nāksim uz cīņu. Manai ģimenei ir taisnība, nevajag just aizvainojumu, bet tā vietā jābūt pateicīgam. Ja tas nebūtu noticis, es nebūtu zinājis draudzības [nozīmi, kas atradās] man aiz muguras» [83].

R. Skrutonu aizstāvēja arī Boriss Džonsons [84], kurš R. Skrutonu nodēvēja par valsts «varenāko moderno konservatīvo domātāju» [85], un Džeremijs Hants [86].

Savā interneta mājaslapā R. Skrutons precīzi atainoja notikušā secību, sākot ar 2019. gada 27. martu, kad tika sniegta intervija. 2019. gada 10. aprīlī tika publicēts sagrozītais un neprecīzais intervijas variants. Šajā pašā dienā Džeims Brokenšīrs [87], lai gan zināja, ka R. Skrutons neatradās mājās, bet gan Parīzē, zvanīja R. Skrutonam uz mājām, lai informētu, ka pēc desmit minūtēm tiks paziņos, ka viņš esot atlaists. Pēc tam sekoja intensīvs darbs, aicinot publicēt sarunas ierakstu, kā arī rakstot informatīvus rakstus. 2019. gada 26. aprīlī «The Today Programme» publicēja sarunas ierakstu un R. Skrutonam beidzot bija iespēja atspēkot sagrozītos faktus. [88] Tās pašas dienas vakarā «New Statesman» publicēja intervijas stenogrammu. Savukārt vien 2019. gada 27. aprīlī D. Brokenšīrs pirmo reizi piezvanīja pašam R. Skrutonam. [89]

Pēc «New Statesman» atvainošanās un pilnā sarunas ieraksta un transkripta publicēšanas R. Skrutons atguva savu padomieka amatu. [90] R. Skrutons jau situācijas sākumā bija norādījis, ka viņš ticis pārprasts, liekot izskatīties tā, it kā viņš paustu rasistiskus viedokļus par ķīniešiem un antisemītiskus uzskatus saistībā ar D. Sorosa aktivitātēm Ungārijā. [91]

Aicinot R. Skrutonu atpakaļ komisijā, e-pasta vēstulē valdības pārstāvji norādīja, ka, viņuprāt, R. Skrutonam ir daudz, ko sniegt komisijai un viņi būs priecīgi, ja R. Skrutons varēs palīdzēt turpināt strādāt kopēju jautājumu risināšanā. [92] R. Skrutonam tika piedāvāts priekšsēdētāja amats, kuru viņš pildītu kopā ar Nikolasu Smitu [93], kurš pēc R. Skrutona atlaišanas īsu brīdi ieņēma komisijas priekšsēdētāja amatu. [94] Pats R. Skrutons piekrita turpināt darbu komisijā, izdevumam «The Guardian» norādot, ka viņš ir priecīgs, ka pārpratums ir atrisināts un ka viņš var turpināt savu darbu. [95]

Tajā pašā laikā R. Skrutons šīs situācijas laikā publicēja vairākus rakstus, kuros aprakstīja savu viedokli par vārda brīvību, domu policiju un domu noziegumiem, kas tiks atspoguļoti nākamajā rakstā.