Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
21.11.2024.
30. raksts
Liecinieku liecību patiesuma vērtēšanas veids un vieta
Jautājums par liecinieku liecību patiesumu jāizšķir pēc iespaida, kādu tiesa iegūst par liecinieku klātienē, nevis vadoties no abstrakta pieņēmuma, ka policijā iepriekš nekad nesagroza liecinājuma saturu.
2330. tēze
Jautājums par liecinieku liecību spēku ir izšķirams nevis izejot no kādas abstraktas tēzes, bet vienīgi no tiem iespaidiem, kādus tiesa, pēc savas pārliecības, saņem no liecinieka, kad viņš tiesas priekšā nodod savu liecību, kā arī no konkrētā lietā noskaidroto apstākļu kopapsvēruma un novērtējuma. Tādēļ ir jāatzīst par pareizu Tiesu Palātas slēdziens, ka tas apstāklis, ka pie prasības lietas iztiesāšanas civilprocesuālā kārtībā miertiesnesis jau novērtējis zināma liecinieka liecības spēku, nesaista krimināltiesu pie šā paša liecinieka liecības spēka novērtēšanas par tiem pašiem apstākļiem, par kuriem viņš devis liecību prasības lietā.
(1930. g[ada] 5. nov[embra] spr[iedums] Ceriņa l[ietā] Nr. 597.)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1930. g. 15.marta līdz 1931. gada 15. septembrim.Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 154. lpp.