Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
15.08.2024.
10. raksts
Naidīgu attiecību noskaidrošanai starp apsūdzēto un liecinieku tiesai ir pienākums nopratināt apsūdzētā norādītos šo faktu apstiprinošus lieciniekus
1525. tēze
Apsūdzētā lūgusi nopratināt kā liecinieci K. tā apstākļa pierādīšanai, ka starp viņu, apsūdzēto, un lieciniekiem D., — uz kuru liecībām Apgabaltiesa dibinājusi savu nosodošo spriedumu, — pastāv naidīgas attiecības.
Atraidot šo lūgumu aiz tā iemesla vien, ka tiesa piešķīrusi ticamību liecinieku D. liecībām. Apgabaltiesa pārkāpusi Krimināiproc[esa] lik[uma] 189. p[antu], kā arī Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. p[antu], jo no sprieduma redzams, ka Apgabaltiesa piešķīrusi izšķirošu nozīmi liecinieku D. liecībām, atrodot, ka «neticēt šo liecinieku liecībām nav nekāda pamata», bet ar naidīgu attiecību noskaidrošanu starp apsūdzēto un minētiem lieciniekiem šāds pamats varētu rasties un tiesa jautājumā par liecinieku D. liecību ticamību varētu nonākt pie cita atzinuma.
(1928. g[ada] 27. sept[embra] spr[iedums] Stiks l[ieta] Nr. 587.)