Tiesa: No lēmuma jūs varējāt saprast, ka arī tiesa uzskata, ka minētā eksperta atzinums nav kvalitatīvs, bet tas tomēr neizslēdz to, ka tiesa noklausījās eksperta atzinumu, tajā eksperts tomēr apstiprināja šīs diagnozes. Es neesmu ārsts. Es nekad neapšaubīšu eksperta teikto. [..] Es šīs diagnozes neapšaubīšu un nepateikšu, ka cietušajai nav šo diagnožu. Ja Jūs vēlēsieties, tad šo minēto lēmumu, kas tiks fiksēts rakstveidā tiesas sēdes protokolā, varēsiet pārsūdzēt kopā ar galīgo nolēmumu.

Aizstāvis: Nelabvēlīga lēmuma gadījumā, protams, noteikti izdarīšu. Es uzskatu, ka jūs nevarat man liegt turpināt nopratināt ekspertu, jo es neesmu viņu nopratinājis līdz galam, proti, neesmu uzdevis visus tos jautājumus, kas man bija uzdodami. Atruna, ka tiesa nekad neapstrīdēs eksperta atzinumu…

Tiesa: Es nesaku, ka neapstrīd. Man nerodas šaubas, ka viņa ir tik ļoti slima, lai nepiedalītos tiesas sēdē.

Aizstāvis: Ļaujiet man pabeigt nopratināt ekspertu. Es pieļauju, ka šīs šaubas Jums varētu rasties, kad es būšu pabeidzis nopratināt ekspertu. Protams, šo lūgumu var noraidīt, bet tādā gadījumā, es uzskatu, ka “A” tiesības uz aizstāvību tiks pārkāptas rupjā veidā. Es Jums varu pateikt interesējošos jautājumus, kas tika sagatavoti ekspertam. Kopumā man ir sagatavoti 100 jautājumi. Es tiku uzdevis tikai trešdaļu no sagatavotajiem jautājumiem. Tiesa mani pārtrauca, to var apliecināt arī pārējie procesa dalībnieki, ceru, ka arī mana kolēģe “B”. Ko es varēju izdarīt, ja tiesa izteica šādu piedāvājumu? Paļaudamies uz to, ka ekspertīze tiks nozīmēta, es pieņēmu tiesas piedāvājumu.

Tiesa: Ja Jūs jūtaties kompetents psihiatrijas terminoloģijā, tad tiesa šajos jautājumos tāda nejūtas. Es esmu tikai ar juridisko izglītību.