Privātīpašums ir svēts

36. tēze:

Apsūdzētā, taisnodamās pret apsūdzību, kas pret to bija celta par cietušai nodarītiem miesas bojājumiem, savā apelācijas atsauksmē bij apgalvojusi, ka lietojusi pret cietušo pašaizsardzību, kad pēdējā viņas vīra dārzā zagusi plūmes. Pēc Sodu lik[uma] 45. p[anta] neskaitās par noziedzīgu darbs, kas izdarīts savas vai citas personas vai mantas nepieciešamas aizsardzības labad, pie kam šādas aizsardzības nepieciešamības robežas pārkāpšana sodāma arī tikai sevišķos likumā paredzētos gadījumos, un tādēļ nepārbaudot no šī viedokļa augšā pievesto apsūdzētās apgalvojumu, bet atzīstot, kā spriedumā teikts: ,,ka šai lietā nevarēja piemaisīt jautājumu par dārza lietošanas tiesībām un plūmju piesavināšanos no cietušās, kādam strīdum jābūt par sevišķas civilas vai kriminālprāvas priekšmetu”, – Apgabaltiesa nav ievērojusi minēto Sodu lik[uma] 45. p[antu] un pārkāpusi Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. un 199. p[antu].

(1921. g[ada] 18. febr[uāra] spr[ieduma] Achtmanis l[ietā] Nr. 33.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1921.

Biroja Blogs