Romā visplašākais atklātums ir ne tikai garantēts, tas tiek taisni pārspīlēts: iztiesāšana notiek forumā zem klajas debess, un apkārtējā publika tajā ņem dzīvu dalību, pārāk skaļā veidā izrāda savu apmierinātību vai īgnumu un pa starpām vētraini pieprasa netīkama sprieduma grozīšanu. Neņemot vērā šīs ekstravagances, «quaestiones perpetuae»* kopaina procesuāli tiesiskā aspektā liek maz ko vēl vēlēties. Te skaidri parādās tas, ko mēs esam atzinuši par krimināltiesas galveno uzdevumu – apsūdzētā procesuāli tiesiskā aizsardzība, ciktāl vispār tāda saskan ar romiešu tiesiskuma izpratni attiecībās starp indivīdu un valsti, un kaut arī tiesnesis vēl joprojām nav pakļauts likumam šo vārdu patiesā nozīmē.