Prof. Pauls Mincs par Romas imperatoru un krimināljustīciju II

Romas imperators bija augstākais tiesnesis bez noteiktas kompetences. Viņš varēja iejaukties visās krimināltiesību lietās pēc saviem ieskatiem. Ja uz spēles bija imperatora personiskās vai ar tām identificētās, tā dēvētās valsts intereses, ja runa bija par draugu pasargāšanu vai ienaidnieku pazudināšanu – tad viņš rupji iejaucās krimināljustīcijā, pašā pēdējā vietā liekot visas tradicionālās formas, atkarībā no valdnieka paša garastāvokļa. Pastāvīgajiem tiesnešiem tika atņemtas attiecīgās lietas (evocatio*) un noliktas augstākā tiesneša priekšā; tika patvaļīgi noteikti sodi par darbībām, kas tika apzīmētas kā noziedzīgas, lai gan iepriekš tādas tās nebija bijušas; vispārējā kārtībā uzsāktās kriminālvajāšanas bez pietiekama tiesiskā pamata tika izbeigtas. Būtībā tie nebija tiesas spriedumi, bet gan tikai tirāna varas izpausmes.

/Mincs P. Ekstraordinārā krimināljustīcija. Roma II. Grāmatā: Rusanovs E. Versija par profesoru Paulu Mincu un viņa ekstraordināro krimināljustīciju. Rīga: Rusanovs & Partneri, 88.-91. lpp./

* Evocatio (latīņu val.) – izsaukums, aicinājums.

Biroja Blogs