Sacīkstes princips tiesvedībā krimināllietās paģēr arī apsūdzētā pienākumu pamatot savus izteikumus ar pārbaudāmiem faktiem.

Nevainīguma prezumpcija nenozīmē apsūdzētāja pienākumu meklēt pierādījumus, kas šādus ne ar ko neapstiprinātus izteikumus atspēko.

3058. tēze

Ir pareizs tiesājamā norādījums kasācijas sūdzībā, ka apsūdzētājam jāpierāda apsūdzības pamati, bet nevis tiesājamam jāpierāda apsūdzības apgalvojumiem pretējie fakti, sava nevainība. Kriminālprocesa pamatā tiesas izmeklēšanas stadijā likts sacīkstes princips, no kura arī izriet minētais apsūdzētāja pienākums pierādīt savu apsūdzības pamatā likto apgalvojumu pareizību. Bet no tā paša principa izriet arī katras puses, katra lietas dalībnieka pienākums pierādīt savu izsacījumu un apgalvojumu pareizību, kā to tieši nosaka arī Kriminālproc[esa] lik[uma] 680. pants, tādēļ nav pareizs kasācijas sūdzībā izteiktais ieskats, it kā katrs tiesājamā paskaidrojums būtu atzīstams par patiesu un neapšaubāmu, kamēr apsūdzētājs nebūs pievedis pierādījumus, kuri šos paskaidrojumus atspēko. Prasot no tiesājamā pierādījumus viņa apgalvojumu pastiprināšanai, tiesu palāta rīkojusies saskaņā ar pastāvošiem likumiem.

(1934. g[ada] 10. nov[embra] sp[iedums]. Razbiša I. Nr. 821.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1931.. g. 15. septembra līdz 1935. gada 15. septembrim.

Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1935, 417. lpp.

Biroja Blogs

3058. tēze