Maija izskaņā Ministru kabinetam tika iesniegts Tieslietu ministrijas paspārnē izstrādāts likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā», paredzot gan atsevišķas redakcionālas un pēc būtības nepieciešamas izmaiņas procesuālajā noregulējumā, gan virkni būtisku ierosinājumu, ar ko fundamentāli tiktu mainīti uzsvari kriminālprocesuālo pamatprincipu izpratnē un vairāku procesuālo institūtu pamatos. [1]

Lai gan šobrīd par iecerēto grozījumu tālāko virzību ziņu nav, ievērojot, piemēram, Finanšu ministrijas paustos apsvērumus par atsevišķu pārgrozījumu ietekmi uz valsts budžetu, nav pamata šaubīties, ka jau tuvāko mēnešu laikā šīs ierosmes, kuras pavada, jāatzīst, arī visnotaļ izvērsta anotācija, taps nodotas Saeimas vērtējumam.

Skaidrs, ka šie nepārprotami būtiskie tiesiskumu deformējošie grozījumi sastaps pretstāvi un iebildumus vismaz no advokātu puses. Vislielākos iebildumus izraisa rosinājums bez grozījumiem likumā «Par tiesu varu» leģitimēt objektīvās izmeklēšanas principu pirmās instances tiesā, paģērot iespēju vēl līdz tiesas debašu uzsākšanai tiesai konstatēt un pavēstīt procesa dalībniekiem, ka tā ir nodibinājusi no iepriekš celtās apsūdzības atšķirīgus faktiskos apstākļus un tādējādi saskata citu apsūdzētajam nelabvēlīgāku juridisko kvalifikāciju. Citiem vārdiem sakot, iztiesāšanas laikā tiesai rodas pat pienākums paust viedokli, ka tā jau ir nonākusi pie secinājuma par apsūdzētā vainīgumu, turklāt – pēc vēl smagākas apsūdzības. Problēmas ar tiesas apspriedes noslēpuma izpaušanu «reformatori» nav saskatījuši.

Kvalitatīvs likumdošanas process paģērē visu procesā iesaistīto pušu viedokļu apmaiņu un argumentu izsvēršanu. Apstāklis, ka publiskās apspriešanas ietvaros grozījumu projekta saturs neraisīja iebildes ne no vienas ar tiem potenciāli skartās subjektu grupas daudz drīzāk vedina domāt par defektiem sabiedrības informētībā par tamlīdzīgu grozījumu būtību, nevis apstiprinātu bezierunu pievienošanos tamlīdzīgām pārgrozījumu iecerēm.

Patlaban tapšanas procesā esošo Kriminālprocesa likuma grozījumu pirmšķietami antikonstitucionālā iedaba prasa izvērstāku un plašāku to analīzi, par ko jau drīzumā taps vairākas publikācijas.

Ar piedāvāto grozījumu saturu un to sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju) interesenti var iepazīties Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. [2]